STUDENŠU KORPORĀCIJU VĒSTURE
Latvijas studenšu korporāciju sākums
Pirmā latviešu studenšu korporācija ir dibināta 1921.gadā pie Latvijas Universitātes. Tā ir studenšu korporācija Daugaviete un to dibināja 19 studentes. Turpmākajos gados tika dibinātas vēl citas latviešu studenšu korporācijas: Gundega, Dzintra, Imeria, Selga, Gaujmaliete, Varavīksne, Aurora, Latvijas Konservatorijas studenšu korporācija Līga, Latvijas Mākslas Akadēmijas studenšu korporācija Veidola u.c., kā arī minoritāšu tautību studenšu korporācijas: Sororitas Tatiana, Constantia, Plateria, Jardenia u.c. organizācijas.
20.-30.gados tās aktīvi darbojās un veidoja daļu no Latvijas akadēmiskās elites. 1924.gadā tika izveidota studenšu korporāciju augstākā pārvalde - Studenšu Prezidiju Konvents, kurā apvienojās tolaik četras esošās studenšu korporācijas - Daugaviete, Gundega, Dzintra un Imeria. Vēlāk dibinātās studenšu korporācijas tika uzņemtas Studenšu Prezidiju Konventā, ja tās bija izteikušas šādu vēlēšanos un izpildījušas visas Studenšu Prezidiju Konventa prasības.
Pirms 1940.gada padomju okupācijas Latvijā pastāvēja ne tikai latviešu studenšu korporācijas, bet arī Latvijā dzīvojošo minoritāšu tautību studenšu korporācijas. Šodien Latvijā ir atjaunota pagaidām vienīgā minoritāšu studenšu korporācija - Sororitas Tatiana. Tā ir krievu studenšu korporācija. Viņu mērķi, līdzās valstiskuma idejas atbalstīšanai un latviešu kultūras kopšanai, ir arī krievu valodas un krievu tradīciju saglabāšana.
Studenšu korporāciju darbība trimdā
Līdz 1940.gadam Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā Studenšu Prezidiju Konventa sastāvā bija studenšu korporācijas Daugaviete, Gundega, Dzintra, Imeria, Selga, Gaujmaliete, Varavīksne, Sororitas Tatiana, Aurora. Nepilnu mēnesi pēc Latvijas okupācijas jaunā komunistu valdība 1940.gada 13.jūlijā steidzās slēgt studentu un studenšu korporācijas, savāca viņu dokumentus un apķīlāja mantu. Padomju Savienībā, kuras sastāvā tika iekļauta arī Latvija (tolaik Latvijas PSR), studenšu korporācijas bija aizliegtas organizācijas.
Otrā pasaules kara beigās bēgļu gaitās izklīda liela daļa Latvijas izglītotās sabiedrības, to skaitā arī liela daļa studenšu korporāciju locekles. Bēgļu nometnēs Vācijā studenšu korporācijas nebija iespējams atjaunot, tāpēc 1947.gadā tika nodibinātas trīs jaunas studenšu korporācijas - Spīdola, Zinta un Staburadze.
Studenšu Prezidiju Konvents savu darbību trimdā atjaunoja 1954.gadā. Vēlākajos gados, kad bēgļu gaitas latviešiem izvērtās par trimdu, arī pārējās studenšu korporācijas atjaunoja savu darbību ārpus Latvijas, veidojot studenšu korporāciju kopas dažādās pasaules valstīs. Vislielākās no tām bija ASV, Kanādā, Austrālijā un Zviedrijā.
Daudzas korporāciju biedrenes Padomju Latvijā turpināja satikties privāti jeb nelegāli, atzīmējot korporācijām nozīmīgos svētkus un daloties informācijā, kas saņemta no „brīvās pasaules", t.i. galvenokārt no latviešiem trimdā (ārpus Padomju Savienības robežām), tādējādi pašām riskējot tikt izsūtītām uz Sibīriju.
Studenšu korporāciju darbība Vācijā
1944.gadā lielais bēgļu vilnis aiznes uz Vakareiropu arī daudzas studenšu korporāciju biedrenes, 1945.gadā, Otrā pasaules kara beigās, bēgļi sāka pulcēties UNRRAs (United Nations Relief and Rehabilitation Organization) organizētajās pārvietoto personu (DP) nometnēs Vācijā. Tas sekmēja arī korporāciju biedru sasaukšanos un pulcēšanos lokālās grupiņās. Oficiāli darbības centri izveidojās vienīgi Eslingenā un Pinnebergā.
1946.gada martā Hamburgā tiek nodibināta Baltijas Universitāte, ko 1947.gada janvārī pārceļ uz Pinnebergu. Universitātes dzīvei nostabilizējoties, latviešu studenti sāka rosīgi dibināt savas sabiedriskās organizācijas. 1947.gada martā pie Baltijas Universitātes darbību sāk studenšu korporācija Spīdola – pirmā latviešu studenšu korporācija trimdā, mēnesi vēlāk – studenšu korporācija Zinta. Pirmā garantē komānu pie studenšu korporācijas Dzintra, otrā pie studenšu korporācijas Daugaviete.
Krietns skaits latviešu no Vācijas dienvidu apgabaliem studēja Minhenes UNRRA Universitātē. Tur 1947.gada septembrī nodibinājās trešā latviešu studenšu korporācija trimdā – studenšu korporācija Staburadze, kas savu komānu garantēja pie studenšu korporācijas Dzintra.
Studenšu korporācijas pasaulē
Emigrācijas vilnis 1949. un 1950.gadā studenšu korporāciju locekles aiznes uz pieciem kontinentiem. Vislielākais skaits vienkopus nonāk Ņujorkā, ASV, kur rodas Studenšu Korporāciju Kopa Ņujorkā, 1954.gadā tiek atjaunots S!P!K!, kura funkciju apvienot korporācijas un noteikt galvenos darbības pamatprincipus papildināja mērķis veicināt brīvas un nacionālas Latvijas valsts atgūšanu, saglabāt un izkopt nacionālo apziņu, latviešu valodu, kultūru, zinātni, tradīcijas un uzturēt Latvijas korporāciju garu. Korporācijas piesaistīja sev jaunas locekles, korporantu skaits turpināja intensīvi pieaugt. Tomēr trimdā attālums sašķēla katras korporācijas saimi vairākās kopās jeb grupās, atkarībā no dzīves vietas. Kopās notika konventi, tos vadīja kopas vēlētas amatpersonas, tās uzņēma un audzināja jaunās meitenes.
Studenšu korporāciju atjaunošana Latvijā
Līdz ar Latvijas trešās atmodas iestāšanos un neatkarīgas Latvijas Republikas idejas nostiprināšanos, savu darbību Latvijā atjaunoja arī studenšu korporācijas. Ar lielu trimdas studenšu korporāciju locekļu atbalstu laikā no 1989.-1993.gadam Latvijā tika atjaunotas un dibinātas 13 studenšu korporācijas. Daļu korporāciju regāliju to biedriem bija izdevies saglabāt slepeni, daļu nācās izgatavot no jauna. Studenšu Prezidiju Konvents savu darbību Latvijā atjaunoja 1990.gadā. 1991.gadā uz Latviju „mājās pārnāca" arī trimdā dibinātās latviešu studenšu korporācijas.