Lapas karte
Vēsture

Latvijas studenšu korporāciju sākums

Pirmā latviešu studenšu korporācija ir dibināta 1921.gadā pie Latvijas Universitātes. Tā ir studenšu korporācija Daugaviete un to dibināja 19 studentes. Turpmākajos gados tika dibinātas vēl citas latviešu studenšu korporācijas: Gundega, Dzintra, Imeria, Selga, Gaujmaliete, Varavīksne, Aurora, Latvijas Konservatorijas studenšu korporācija Līga, Latvijas Mākslas Akadēmijas studenšu korporācija Veidola, u.c., kā arī minoritāšu tautību studenšu korporācijas: Sororitas Tatiana, Constantia, Plateria, Jardenia, u.c. organizācijas.

20.-30. gados tās aktīvi darbojās un veidoja daļu no Latvijas akadēmiskās elites. 1924. gadā tika izveidota studenšu korporāciju augstākā pārvalde - Studenšu Prezidiju Konvents, kurā apvienojās tolaik četras esošās studenšu korporācijas - Daugaviete, Gundega, Dzintra un Imeria. Vēlāk dibinātās studenšu korporācijas tika uzņemtas Studenšu Prezidiju Konventā, ja tās bija izteikušas šādu vēlēšanos un izpildījušas visas Studenšu Prezidiju Konventa prasības.

Studenšu korporāciju darbība trimdā

Līdz 1940.gadam Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā Studenšu Prezidiju Konventa locekles bija studenšu korporācijas Daugaviete, Gundega, Dzintra, Imeria, Selga, Gaujmaliete, Varavīksne, Sororitas Tatiana, Aurora. 1940. gadā studenšu korporācijas slēdza padomju okupācijas vara. Padomju Savienībā, kuras sastāvā tika iekļauta arī Latvija (tolaik Latvijas PSR), studenšu korporācijas bija aizliegtas organizācijas.

2. Pasaules kara beigās bēgļu gaitās izklīda liela daļa Latvijas izglītotās sabiedrības, to skaitā arī liela daļa studenšu korporāciju locekles. Bēgļu nometnēs Vācijā studenšu korporācijas nebija iespējams atjaunot, tāpēc 1947.gadā tika nodibinātas trīs jaunas studenšu korporācijas - Spīdola, Zinta un Staburadze.

Studenšu Prezidiju Konvents savu darbību trimdā atjaunoja 1954.gadā. Vēlākajos gados, kad bēgļu gaitas latviešiem izvērtās par trimdu, arī pārējās studenšu korporācijas atjaunoja savu darbību ārpus Latvijas, veidojot studenšu korporāciju kopas dažādās pasaules valstīs. Vislielākās no tām bija ASV, Kanādā, Austrālijā un Zviedrijā. Daudzas korporāciju locekles Padomju Latvijā turpināja satikties privāti, jeb nelegāli, atzīmējot korporācijām nozīmīgos svētkus un daloties informācijā, kas saņemta no „brīvās pasaules", t.i. galvenokārt no latviešiem trimdā (ārpus Padomju Savienības robežām), tādējādi pašām riskējot tikt izsūtītām uz Sibīriju.  

Studenšu korporāciju atjaunošana Latvijā

Līdz ar Latvijas trešās atmodas iestāšanos un neatkarīgas Latvijas Republikas idejas nostiprināšanos, savu darbību Latvijā atjaunoja arī studenšu korporācijas. Ar lielu trimdas studenšu korporāciju locekļu atbalstu laikā no 1989-1993.gadam Latvijā tika atjaunotas 13 studenšu korporācijas. Daļu korporāciju regāliju to loceklēm bija izdevies saglabāt slepeni, daļu nācās izgatavot no jauna. Studenšu Prezidiju Konvents savu darbību Latvijā atjaunoja 1990.gadā.

1991.gadā uz Latviju „mājās pārnāca" arī trimdā dibinātās latviešu studenšu korporācijas. Studenšu korporācija Līga, kuru Studenšu Prezidiju Konvents apstiprināja kā korporāciju 1993.gadā, savu darbību pārtrauca 2003.gadā. 

Kopš 1989.gada Latvijā studenšu korporācijās katru semestri tiek uzņemtas jaunas locekles, kuras sākotnēji ir nepilntiesīgās korporāciju locekles, bet izpildot visas korporāciju iekšējās prasības, kļūst par to pilntiesīgajām loceklēm. Studenšu korporācijas turpina aktīvi darboties, kopt latviešu valodu un akadēmiskās tradīcijas, rīkojot literāros vakarus par visdažādākajām tēmām, rīkojot labdarības pasākumus, rīkojot un piedaloties dažādos muzikālos sarīkojumos, S!P!K! korī, piedaloties pulkveža O.Kalpaka piemiņas fonda veidošanā, rīkojot korporāciju sporta spēles, teātra festivālus, dziesmu festivālus u.c. pasākumus.

 
Lietotājs
Parole

Noderīgas saites


 



S!P!K! rekvizīti

Studenšu Prezidiju Konvents
Reģ.Nr. 40008046767
Juridiskā adrese:
Pulkveža Brieža iela 8-9,
Rīga LV-1010
Konta Nr Swedbankā:
LV11HABA0551015792195